Pirmo reizi mūžā es izmēģināju iepazīties caur internetu. Tātad, bars. Sākām sarakstīties aptuveni pirms gada un šogad ļoti spontāni visas septiņas satikāmies Kuldīgā. Tātad. Tā, kā es dzīvoju otrā Latvijas galā, man nācās iztikt ar trim stundām miega, lai pieceltos 3:00 un jau 4:15 sēdētu autobusā uz Rīgu. Tur man bija sarunāts tikties ar vienu no bara meitenēm Lauru,kura ir no galvaspilsētas. Ierados nedaudz ātrāk nekā biju iedomājusies pirms tam un, kad biju 30 km no Rīgas, Laura vēl žāvēja matus. Es nonācu autoostā pirmā, kaut gan pirmīt bija domāts,ka būs otrādāk. Pasēdēju laukā, skatījos uz cilvēkiem, tad nezināju ko darīt un sāku skaitīt cik no viņiem smēķē. Bija kaut kādi astoņi, no nezinu cik.
Tad sazvanījos ar Lauru,mēs satikāmies, nopirkām biļetes uz Kuldīgu un viena no otras baidījāmies,taču kaut ko jau runājām. Autobusā jau runājām daudz vairāk un nonākot Kuldīgas novadā (ceļš likās ļoti...ļoti garšs, varbūt tāpēc,ka autobuss bija nenormāli lēns) abas tik pat kā ķērām baiļu sirdstrieku no pārējām meitenēm,kuras jau bija tur un jau bija iepazinušās, staigāja apkārt Kuldīgai un gaidīja mūs. Izkāpjot no autobusa viss likās kaut kā ļoti jocīgi,ka mēs visas esam satikušās, taču jau pirmajās minūtēs man visas meitenes likās ļoti jaukas, taču es runāju maz diezgan ilgu laiku,pati nezinu kāpēc. Vienkārši visu laiku bija dīvaina sajūta.
Tad mēs klaigājām pie Čalkova loga un viņš nenāca laukā, laikam nobijās no Lauras. Aizgājām paēst uz Ķenguru un tā vieta bija dikti forša,izņemot tās lapsenes,kuras visu laiku lidinājās apkārt un man no viņām bija bail. Tad Laura vienu ļoti brutāli nosita un jā. Mēs ēdām picas un gribējām zvanīt Jungai,lai viņa atnāk apēst pārpalikumu. Tad es nezinu kas notika, mēs laikam gājām pie Auces un tad uz veikalu vai kaut kā tā, nu nav svarīgi. Paulai pagalmā ir ļoti jauka vieta,nolūzis koks, dikti foršs. Mēs uz viņa sēdējām,runājām, es joprojām biju salīdzinoši ļoti klusa. Tad kaut kādā brīdī es jau sāku runāt vairāk,nomnom. Vēl es gribēju pateikt,ka Kuldīgā ir dikti smuks centrs, senlaicīgās mājas un ielas, ļoti skaisti. Paula man stāstīja par pilsētas svētkiem un tā. Man viss ir sajucis ar vietām. Nakts bija dīvaini smieklīga, es negribu par to tik publiski šeit rakstīt,Linda runāja visādas dīvainības par ciplanētiešiem un viņu lukturiem, mēs gulējām zālītē un vārtījāmies pa zāli, ļoti skaļi uzvedāmies un Kaņepe visu laiku krita gar zemi.
Vispār, to nevar tā pastāstīt. Man patīk bars.
Pasē to neraksta
- Hello, it's me.
- Zem Triumfa Arkas
- Mana dzimšanas diena ir septembrī, mana mīļākā krāsa ir zila un man patīk gulēt zaļā zālē. Mana vārda diena ir vasaras pēdējā mēnesī un es gribētu aizlidot pie marsiešiem.
Blog Archive
-
►
2011
(12)
- ► septembris (1)
trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru