Man ļoti gribas old school riteni, man agrāk mājās bija daudz riteņu, man nav ne mazākās jausmas, kur viņi ir tagad. Rīt būs jāpaskatās, varbūt atradīšu kaut ko bezgala krutu. Tā, kā man pagalmā ir nogāzts pus koks, man tagad būs kur sēdēt, un ja es iekasēšu kaut kur naudu, tad es viņu varēšu nokrāsot zilu un tas būs pavisam, pavisam jauki.
Pēdējā laikā man nav nekādu pārdomu bijis, bet vispār es nedaudz pēc tādām ilgojos.
Tagad pārslēdzu mūziku, skan māsas iemīļotā dziesma - The Fray - How to save a life. Man ļoti patīk šīs dziesmas nosaukums.
Vispār, es šajā vasarā esmu izlasījusi dikti daudz grāmatu, tas ir - salīdzinoši daudz. Vispār, jocīgi, ka tā.
Parīt ir doma aizstopēt līdz Jēkabpilij, bet es vēl mazliet šaubos, jo man gribas stopēt kopā ar kādu puisi, tas laikam rada mazītiņu drošības sajūtu.
Vispār mana mazā, zaļā bedre, kurā tagad ir daudz nolauztu koku (tas gan - bēdīgi) ir pavisam glīta vieta, ja tā padomā. Man ļoti patīk, ka tur, netālu no Lukoila skatoties tālumā var redzēt to veco, baiso ēku, kura slejas laukā no zili pelēkajām priedēm un eglēm. Tas skats ir jauks. Tādu es redzēšu visus atlikušos deviņus mēnešus, jo tāda pati aina paveras, kad es eju prom no skolas. Ai, ko es te muldu?
Where did I go wrong, I lost a friend
Somewhere along in the bitterness
And I would have stayed up with you all night
Had I known how to save a life
Somewhere along in the bitterness
And I would have stayed up with you all night
Had I known how to save a life
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru