Wheels.

Sveiki, cilvēki un citi, kuri mistiskā kārtā lasa šo.
Ir oktobris un es varu pastāstīt nedaudz garāk kā man ir gājis. Tad nu tagad ir jādomā kā ir gājis. Ņemot vērā to,ka man matemātikā ir 4 un 5, tad pavisam šķiet, ka slikti. Ņemot vērā to, ka man vācu valodā ir septītnieks, tad jau pavisam labi. Vispār skolā pēdējā laikā iet diezgan, teiksim tā, normāli (gribējās rakstīt forši, bet tā tomēr ir skola). Vēsturē tik izmisīgi centos attēlot Džima Kerija sejas izteiksmi filmā "Yes men (vai man?)", tik tik centīgi, ka skolotāja mani,kā izrādās, vēroja visu stundu (par ko man ,protams, nebija ne jausmas) un beigās man nācās dzirdēt lūk šo.
"Tev viss labi, vai vajag ārstu izsaukt, ka ar netīrām rokām pa acīm baksties? Acis līp ciet, sērkociņus iedot?"
Vispār, jā, sērkociņi ir baigi čoinā lieta, man patīk viņus bezjēgā svilināt. Kas vēl. Man ir jāuzzīmē skrienošs Lauris Reiniks, taču es tomēr izvēlos ziloni. Kāpēc? Tāpēc, ka vārds zilonis jau ir krietni ne tik sarežģīts kā Lauris Reiniks.
Zilonis, kurš sēdēja peļķē. Un vēl man ir jāuzraksta pasaka, balstoties uz citu pasaku, kas, protams, mani neiepriecina, jo man pasakas tik ļoti nepatīk, vismaz rakstīt, ka es nezinu. Un vēl,un vēl, tik daudz kas jāizdara, ka pilnīgi gribas uzrakstīt, ka skola ir pilnīgnekamnederīgliet, bet nu ko padarīt.
Man joprojām patīk dziesma Wheels un vēl man patīk filma Charlie Barlett, kura kaut gan ir kaut kāda teenager mooovījs, man tomēr tāpat patīk.
Lūk - People like you are the reason why people like me need medicition (vai kā jel raksta?)
Un mums angļu valodā ir jāstāsta Kurta Vonnegūta teksts.
Es iesāku lasīt Dzīvnieku Fermu. Dikti interesanti vispār, bet bet, man līdz decembrim ir jāizlasa 6 grāmatas, kuras satura ziņā mani pilnīgi un galīgi neinteresē. Ko padarīt. Dzīv nau rož laux.
Man līp ciet acis. Iedosi sērkociņus?

seeee you