Pasē to neraksta

Mans fotoattēls
Zem Triumfa Arkas
Mana dzimšanas diena ir septembrī, mana mīļākā krāsa ir zila un man patīk gulēt zaļā zālē. Mana vārda diena ir vasaras pēdējā mēnesī un es gribētu aizlidot pie marsiešiem.

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

NO NEED TO BE SAD

Pretēji nosaukumam, iesākumā aprakstīšu lietas, kas mani tieši šobrīd nedaudz skumdina.
Pirmā lieta ir tāda, ka man, kā jau lielākajai daļai cilvēku, kas mācās, rītdien agri jāceļas un jādodas uz skolu. Tas nozīmē to, ka mani skumdina arī tas, ka esmu ļoti slinka un neesmu izpildījusi tā īsti nevienu mājasdarbu. Vēl mani nedaudz skumdina šovakar tas, ka kinoteātrī šodien 19.00 nerādīja multeni, bet gan rādīs 25. datumā. Tā vietā, lai skatītos ar vaļā acīm kinozālē multfilmu, mēs aizgājām uz STATOIL un nopirkām - kapačīno un karsto šokolādi. Tad devāmies pie Dzintara un es viņam padevu pa logu savu Kapačīno. Tad viņš, kā par brīnumu, iznāca laukā un tad mēs gājām uz Sk8 parka pusi un nenormālais cilvēks nr. 1 nokliedzās, ka man esot Pedo sajūta. Vispār, šovakar es sapratu, ka vienīgais normālais cilvēks (ar ko pēdējā laikā pavadu laiku) esmu es pati. Tā nu tas ir, kaut gan es pati, šķiet, neesmu īsti normāla. Tad mēs nedaudz kaut ko Sk8parkā, tad pa ļoti čoino ceļu devāmies uz Saieta Laukumu un tad mēs pavadījām Dzinču uz mājām un tad nu jā. Kopsavilkumā, nemaz tik slikts vakars nebija.
Vispār, mani vienmēr ir nedaudz skumdinājušas svētdienas, ja vien nākamā nedēļa nav brīva. Svētdienās ir tāda jocīga sajūta, ka īsti nezini kur sevi ielikt, es nemāku paskaidrot. Ar katru nedēļu aizvien vairāk šī sajūta zūd, es nezinu kāpēc, bet, ja man kāds jautātu, kura ir visdīvainākā diena nedēļā, tad mana atbilde būtu ļoti pārliecināta - tā ir svētdiena.
Rītdien mani sagaida 3 ieskaites, 2 no tām mutiskas un kontroldarbs latviešu valodā. Es ceru, ka man viss izdosies.
Es ļoti patiesībā vēlos ziemu, tas ir vismaz uz kādu mēnesi varbūt, ilgāk nemaz nav nepieciešams. Es gribu svētdienu un ļoti stipru sniegputeni, es gribu ietīties lielā, siltā šallē, nopirkt kioskā karsto šokolādi un aiziet uz muzeju. Es tiešām to ļoti gribu un zinu, kad tāda izdevība pienāks, es to izmantošu! Un varbūt pat divreiz.
Ja tā padomā, es labu laiku neesmu bijusi muzejā, kaut gan jau 30. datumā ekskursijā mani piemeklēs muzejs un es par to īsti nepriecājos, jo ekskursijās muzeji nav tā lieta, kas man patiktu visvairāk.
Man skan Grouplove - Colours (ļoti iesaku šo dziesmu, ja ne visu grupu, ko es vēl neesmu paspējusi tā īsti iepazīt). Un tagad man ir doma uzslēgt All I want for Christmas (es noteikti nemāku to vārdu pareizi uzrakstīt) is you.
Ja tā padomā, tad Ziemassvētki ir mani vismīļākie svētki. Dzimšanas dienas prieks ar katru gadu kļūst aizvien mazāks un Jāņi man nekad nav bijuši interesanti. Vismaz ne pēdējos gadus. Ziemassvētki ir jauki, tādi silti svētki.
Uh, piparkūkas, mandarīni, pa TV Ziemīšfilmas, karstvīns, izpušķota eglīte, ai ,ai kā man gribas Ziemassvētkus!

Mani skumdina arī tas, ka esmu iztērējusi gandrīz visu savu naudu.
Bet, tā kā man tagad skan All I want for Xmas is You, man ir jāuzraksta arī kas jaukāks. Man patika, kā 'Juris' šodien teica, ka viņam rītdiena nemaz nebūs tik traka un, ka viņam tā patīk, jo
- viņš no rīta ēdīs mandarīnus, - viņam ir tikai viens mājasdarbs, - viņam ir tīri sakarīgas stundas,- viņš varēs runāt ar mums, - varēs skatīties simpsonus un tā tālāk. Redz, ja labi grib, tad var katrā dienā atrast pozitīvo!
Ja tā padomā, tad rītdiena arī priekš manis nebūs īsti slikta, jo vakarā būs treniņš un pēc treniņa sekos jauka vakara pastaiga.

Vispār, es šovakar domāju nedaudz pārtaisīt sava bloga izskatu, uz gaišākām krāsām. Tad nu ir laiks atvadīties.
Whitney

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

s e k o t ā j i