Irrrr otrdienas vakars (kaut gan - cik nu 16:48 īsti ir vakars). Lai nu kā, laukā ir tumšs un mēs sēžam iekšā, zem elektriskās spuldzītes. Man datorā ir visi MGMT diski, how cool it is? Vēl coolāk būtu, ja viņi man būtu uz galda vai atvilktnē, īsti un aptaustāmi.
Kā man iet? (Šo jautājumu laikam pārāk bieži pieminu pēdējos rakstos). Īsāk - man iet labi. Garāk? Nezinu. Pēdējās dienās ir visai labs laiks un tas ir patīkami, jo jau ir novembris - novembris pusē! Šis gads tik ātri skrien, tiešām.
Vēl man ir ideja aizrakstīt Endrjū vai drīzāk uzzīmēt zīmējumu un mazliet pievienot klāt tekstu. Tik jāatrod adrese. It kā var mājaslapā ielādēt, bet es gribu sūtīt. Pa pastu.
Labi. Kas vēl. Es pat nezinu. Mani ieraksti kļūst arvien nekādīgāki, tam ir divi varbūtēji izskaidrojumi
1) Ar mani nekas nenotiek
2) Manas smadzeņu rievas lēnām izmirst.
Es domāju, ka der gan pirmais, gan arī otrais.
Tagad rakstot ir jau trešdienas vakars (20:12). Šodien ar D un D bijām koncertā, kur dzied arī mana matemātikas (vispār jau mūsu visu) skolotāja. Tas ir nedaudz biedējoši. Tātad es stingri apņēmos rakstīt normālāk, nezinu vai biežāk, bet normālāk (cik nu normāli es vispār spēju rakstīt). Tieši šobrīd man šķiet, ka mana galva ir tukša, nav nekādu īpašu domu un tas ir jocīgi, jo pārsvarā es šādi sēžot par šo un to domāju, bet tagad man liekas, ka es pat tā īsti nekā daudz nedomāju. Vispār, es priecājos, ka mēs varam domāt, jo es bieži pati ar sevi domās runāju un tas ir tik labi, ka neviens nedzird ko es domāju, neviens nevar ieiet tur un kaut ko sadzirdēt. Tikai es. No otras puses, domas dažreiz ir tik kaitinošas, ka pat tad, kad mūzika ir uzgriezta ir uz visa maksimuma, domas tāpat ir dzirdamas daudz reižu labāk. Skumji ir tas, ka es neko nedabūju Blaumaņa konkursā, taču skolotāja man piedāvāja uzrakstīt pa brīvdienām kādu dzejoli. Es centīšos, kaut gan man ar katru dienu vairāk arvien vairāk un vairāk zūd vēlme rakstīt. Kādēļ? Es pat nezinu. Vakardien pirms gulētiešanas iesāku rakstīt telefona melnrakstos kaut ko,bet droši, ka to drīz izdzēsīšu un tā.
Un vēl. Cilvēki par daudz steidzas.
Pasē to neraksta
- Hello, it's me.
- Zem Triumfa Arkas
- Mana dzimšanas diena ir septembrī, mana mīļākā krāsa ir zila un man patīk gulēt zaļā zālē. Mana vārda diena ir vasaras pēdējā mēnesī un es gribētu aizlidot pie marsiešiem.
Blog Archive
-
►
2011
(12)
- ► septembris (1)
otrdiena, 2010. gada 16. novembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
tā viņi dara, muļķi tādi, dzīve gara, bet viņi skrien, lai paspētu uz vienu sūda autobusu, jā.
AtbildētDzēsttu runā ar kokiem un pati ar sevi, kas padara tevi nevis nekādīgu, bet, teiksim, kādīgu
AtbildētDzēstjā, vēl sakarīgāk nevarēju uzrakstīt
Im shizoo.
AtbildētDzēst