77

Ir pieci un četrdesmit sešas minūtes. Man skan EHR un man jau viņš ir apnicis. Tiešām. Kaut kādas pop saldās dziesmas un Bebrs (bet viņš jau ir pieskaitāms pie pirmās grupas).
Bet nekā cita prātīgāka jau nav (laikam). Ja jūs teiktu: klausies mūziku no pc, es jau to daru,bet man patīk,ka mūzika skan nepārtraukti. Klusums neliek man justies savā istabā,kā savā istabā. Šodien esmu atradusi trīs labus blogus (vismaz man patīk). Ja pareizi atceros,tad Oskara,Andreja un Zanes. Man šķiet,ka pareizi. Labi,tas nav būtiski. Tagad man gribas pārspriest kādu bezjēdzīgu lietu šajā pasaulē,bet nav jau ko. Varbūt es varētu katru dienu atzīmēt kādu labu lietu un kādu,pie kuras varētu piesieties. Ja pārdomājam šodienu,man nav ne vienas,ne otras.
Man jau šī blogošana daļēji ir apnikusi. Agrāk man patika vairāk rakstīt,nekā lasīt citu blogus,tagad ir otrādāk. Man ir kaut kāds mūžsens (bet nemaz nelietots -tā varētu teikt,jo vienreiz sametu tur nelatvijas naudu) maciņš ar suņiem. Tā,lūk. Sliktais: tie ir suņi,nevis putni. Vispār, tagad sanāks,ja es rakstīšu katru reizi kautko sliktu,ka mans blogs būs daļēji negatīvs. Nu, labi. Lai nu tā būtu. Vispār, man likās,ka puiši blogo mazāk nekā meitenes. Pieņemu,ka te ir taisnība. Varbūt ir tā - 60% M un 40% Z. Varbūt. Bet puišu blogi man sāk patikt labāk. Nezinu,kādēļ. Vienā dienā aktīvi klausījos par ko runā cilvēki. Atceros vien pāris sarunas.
Divi puiši runāja par naudu un par to vai viņi var no tāluma salasīt kaut kādu tekstu. Nekas īpašs. Kaut kādas tantiņas runāja par dekoderiem,ja pareizi atceros. Arī nekas īpašs. Man vispār dekodera nav. Labi,vien ir. Kam man tādu. Un vairāk es neatceros. Pagāšgad no rīta,kad gāju uz skolu man garām vienmēr gāja mazs puisis ar savu māti un viņa VIENMĒR viņu par kaut ko lamāja. (Man tā šķiet,es īsti nezinu,jo krieviski nesaprotu, bet bērna raušana aiz rokas un dusmīgs balss tembrs varētu par to liecināt). Tagad es viņus neesmu redzējusi vispār.
Vispār,man sāk palikt garlaicīgi,jo vienīgie,kas man šeit ir, ir latvieši,krievi un pusindieši. Man patīk dažādtautības cilvēki,kaut gan, īsti man tas neko nemainītu,jo visticamāk, es ar viņiem tāpat nekontaktētos. Un tomēr! Vispār,man ir jāpabeidz lasīt tās trīs grāmatas, vismaz Kaifs un tā ceturtā Krēslas grāmata, pēc iespējas ātrāk,lai ar mierīgu galvu varētu lasīt Triumfa Arku. Vispār, es sapratu,ka Krēsla (un pārējās daļas) vispār ir kaut kas bezjēdzīgs. Gluži bezjēgas varbūt ne,jo tomēr autore ieguldījusi savu laiku un blahblahblah, bet tomēr. Jauniete iemīlas "ideālā" vampīrā un čikčik,viss baigi supēēēr. Tik žēl,ka šis temats uzpeld katrā otrajā grāmatā. Tiešām žēl. Bet, nu lai jau. Es jau pati labāk paklusēšu,jo nerakstu labāk, bet ko nu daudz par to.
Tātad, vēl, es izdomāju,ka lai mans blogs kaut uz mirkli liktos savādāks nekā līdz šim, es katru nedēļu noskatīšos vienu filmu un sīki analizēšu to te.