87

Šodienas agrā nakts un vakardiena bija jauka. Man bija pārgājiens. Manās asinīs bija sajaucies
tik daudz kofeīna,ka es vienkārši no nopietnām sarunām teltī pievērsos visu mīlēšanai.
Jā,mēs tā vienkārši ar draudzeni visiem,kuri vien gāja mūsu teltij garām vai mums pašām garām,
vai kuriem gājām garām mēs, teicām "Mēs jūs mīlam!"
Es nezinu kādēļ. Varbūt tad tā patiešām likās.Jā. Tas kofeīns un svaigais gaiss, un siltā telts,
un visa skaistā vieta kopumā, man lika domāt tik bezgala pozitīvi un bija pienācis brīdis
mīlēt visu pasauli. Vakara gaitā es visus vienkārši apskāvu,nu - ne visus,jo daži negribēja,
bet lielāko daļu nu noteikti. Tas arī bija jauki. Vispār,nezinu,kā kofeīns tik spēcīgi var iedarboties,
jo atrodoties skolas telpās,es noteikti tik daudz nebūtu spējusi izdarīt. Desmit minūšu laikā
es apprecējos. Jā, man tagad ir vīrs. Vispār,es divpadsmit stundas to vien darīju,kā skandināju
savu mīlestību apkārt. Tur bija katamarāns un es ar viņu izbraucu kādas desmit reizes pavisam noteikti.
Tas vispār bija diezgan jauki - tu brauc pa brīnumskaistu,vizuļojošu ūdeni un apkārt viss ir zaļš,
tu jūties brīvs,visapkārt miers un cilvēki,kurus tu uz to brīdi ārkārtīgi,bez robežām mīli ir kaut kur
augšā,slapstās ap teltīm vai kliedz "mēs arī tevi mīlam!"
Vakarā pašā neiedziļināšos,to negribu te tā rakstīt.
Un pirms trijiem naktī,mēs bridām pa baltu pieneņpūku lauku, tas bija slapji un netīri,bet
jauki,jo es pārcilāju notikumus, smējos un kaunējos par to,ko esmu sadarījusi un nē,bet visā
kopumā tiešām bija nenormāli jauki, man liekas,ka klase tagad manās acīs ir simtsreiz labāka un
man tiešām kādu dienu būs žēl,kad mēs pašķirsimies un sadalīsimies,kur nu kurais aizies un kurš paliks.
Es nonākot mājās jutos ļoti nogurusi, jo mans miegs bija caurs un auksts. Nogulēju sešas stundas un
tagad ir uznācis besis.
Un šī vasara būs lieliska. Arī jums,es zinu.
Pasmaidat!