85

un vēl vakardien likās,ka šī būs lieliskākā pirmdiena maijā
bez nekādiem ponijiem un lēkošiem džonijiem,vienkārši lieliska bez nekā
bet nekā lieliska jau viņā nebija
es negribu šeit to rakstīt,kā bija,jo tas sanāktu diezgan eemmm nu jā
manas domas laikam labāk nekad īsti nedzirdēt,vismaz uz visu skaļo ne
labi,vienalga
tagad sēžu un klausos jau visu visu laiku kopš sēžu kings of leon - cold desert
es mīlu to dziesmu
pēdējā laikā esmu palikusi neaktīva te
bet es daudz rakstu arī pēdējā laikā stāstus un,ja vien man neizdosies kļūt par to,ko es gribu,tupēšu mājā un drukāšu salkanus romānus par jāņiem un zentām un un ..
bet būtu skaisti būt dzejniecei
vai rakstniecei
un apceļot pasauli
un nesapņot tik daudz
kā to daru tagad
un arī mēģināt visu to,ko redzu katru dienu iztēloties savādāk
sīkas nianses jau paliek nepamanītas
bet es to nejūtu
un estrādē uz soliņa uzrakstīju,ka krāju naudu revolūcijai
un kādu dienu es vienkārši stāvēšu ielas vidū un smiešos ar čībām kājās un ceriņiem rokās
un dredos būs iespraustas otas, jo būšu aizmirsusi tās izņemt, bet tas būt tik nebūtiski,ka tās pamanīs tikai baloži