92

Aukstums saskaroties ar aukstumu dedzina.
Tātad, vakardien biju pilsētsvētku ballē un man tik tiešām patika Gain Fast. Šoreiz bija aktīvi un labi, pagājušajā reizē nebija nekā. Bet kedas tās pašas. Jauki!
Tad nu es tā sēdēju, nē, staigāju un izdomāju,ka šodiena ir tā diena,kad es sagaidīšu saullēktu, ar kakao krūzi rokās un suni sev blakām. Kad vēl nebija vasara sākusies, es par šo brīdi sapņoju ļoti daudz un bieži.
Pagaidām mani nomāc doma,kā lai atdabū vaļā pistācijas, kuras ir neiespējami atdabūt vaļā. Bet patiesībā, šādas vienkāršas lietas ir pavisam iespējamas.
Vēl, es nesaprotu,kāpēc manam kaķim nepatīk gulēt manā istabā. Te taču ir visas kaķveidīgās ērtības. Esmu gatava pat atvēlēt kaķim mīksto krēslu,kurš pārsegts ar punktiņsegu. Bet nē, mans kaķis ir pārāk izvēlīgs,laikam. Man uz pirksta ir gredzens un tas ir kaut kas neiedomājams,jo es nekad tā īsti neesmu radusi pie gredzeniem,bet tagad man ir.
Man gribas vēl gredzenu ar putniņu. Kur gan tādu var dabūt? Kas to lai zin.
Man tagad ļoti gribas otrdienu vai trešdienu,jo meitene ar kuru es deldēju zāli, ir kaut kur prom,nometnē. Arī es tur tagad būtu,bet tā tomēr ir vācu valodas nometne un vācu valoda man nav īpaši mīļa. Es gribu sev putniņus arī ausīs, es domāju,ka ar lielu meklēšanu,man izdosies atrast ko patīkamu.
Mani moka vēlme zināt,kā ir atrasties nakts tumsā debesu pašā virsotnē vai kaut kur pa vidum. Es ceru,ka mana lidmašīna uz Londonu lidos pa tumsu. Tas būtu jocīgi, būt tur augšā,skatīties pa logu tumsai tieši acīs. Nejust gaismas esamību blakām.