.

Ak,jā. Esmu palaidusi garām ilgi gaidīto Hipiju nometni un tas ir mazdrusciņ bēdīgi. Šonakt redzēju pat viņus sapnī,dzēsa ar ūdens glāzēm manu mājas degošo jumtu. Ak,kādi jocīgi sapņi. Galu galā, ir jau jūlijs un tas ir galīgi nepievilcīgi,jo re' mēnesis jau ir pagājis - un ko ta' esmu izdarījusi ? Neko,neko, es neko neatceros,tātad nekas arī nav paveikts,pievarēts,uzvarēts vai galu galā,zaudēts. Nē,zaudēts jau ir laiks,šo mēnesi atpakaļ vairs nedabūt. Ir jūlijs. JŪLIJS. Rīt satikšu māsu un satikšu viņu pat līdz 19. un tas ir diezgan ilgs laiks,laikam. Bet jūs jau ziniet,cik tas laiks ātri skrien. Patiešām ātri. Šo frāzi esam dzirdējuši visur,kur vien to var dzirdēt un lai arī cik tā banāla jau šķistu, es to joprojām lietoju.
Galu galā, es esmu pārliecinājusies par vienu lietu jau miljardo reizi,bet varbūt šoreiz tas ieies manās smadzeņu šūnās tā padziļāk,tā - lai vējam uzpūšot, tā lieta vēl tur turās,nevis aizplanē un pieķeras klāt kaut kam vai izzūd nebūtībā. Tātad,šī lieta arī jau ir dzirdēta gan tev,gan man, gan tavam kaimiņam - ka nekad neko nevajag ieplānot,jo viss ieplānotais mēdz pajukt,sajukt, īsāk sakot - jukt. Viss tas brīnišķais,ko biju saplānojusi paveikt jūnijā, ir kaut kur izzudis, pazudis, palicis uz Priežu kalniņa pie kāda čiekura,pie kādas priedes zara. Nezinu,bet galu galā,kaut kur sajuka,pajuka,juka. Man nav pat izveidots mazais spoguļkameras fonds un, ja šādi turpināšu es nekādīgi līdz septembrim to summu nesavākšu un viss zaļais izbalēs,un es to neiemūžināšu ar to CANON 450D. Žēl. Un arī skrituļslidu man nav. Un jūnijs ir visai nogulēts,diemžēl. Vispār diezgan jokaini,ka es tagad te sēžu, pulkstens ir 0:59 un analizēju mēnesi,kuru noslinkoju un tagad čīkstu,cik slikti ka tā.
Vispār vēl ir neforši, ka tu katru dienu kādam zvani un jautā,kad tas cilvēks būs te, zaļumā ar kinoteātri un tas cilvēks saka,ka tajā dienā nebūs,arī tajā ne un tu sabēdājies,un kad tu pazvani vēlreiz - izrādās,ka tas cilvēks zaļumā ar kinoteātri ir bijis,bet tu,protams,neesi informēts. Tas ir ļoti nejauki un laikam jau,man ir diezgan iemesls sadusmoties un darīt tāpat atpakaļ, bet protams,ka neviens man neko nejautās,ha.
Lai nu kā, nav ko tagad iespringt, ir vēl 2mēneši,kuri cerams nebūs nogulēti. Es taču gribēju izdarīt tik daudz. Kur ir mana milzumlielā apņemšanās? Kur?