Pavasaris.

Ak,vai, ir pagājuši jau 4 mēneši,kopš šeit pēdējo reizi rakstīju. 4 mēneši. Ziema! Ir uzsnigusi un nokususi baigā sniega kārta, un ir jau paspējuši visi koki un tā tālāk saziedēt. Un vasara tik tuvu,tuvu, ka pilnīgi nezinu. Bet jā, baigie brīnumi, ir piektdiena, 18.maijs un pulkstenis ir kaut kur pirms 11 no rīta, es sēžu gultā un rakstu šo te. Esmu slims bēbiks, tā lūk. Šodien ir nedaudz labāk,tā,ka rīt varētu doties Muzeja nakts ekspedīcijā uz vienīgo muzeju,kas tad man manā nemainīgajā dzīvessvietā, ir. Atskatoties uz ziemu, es neko īsti nespēju pateikt. Visos citos gados ziema bija kaut kas liels un ilgs un auksts kā atdzisis melleņu pīrāgs, šogad čiks!sniegs!sals!viens divi trīs un ir jau pavasaris, un pavasaris šoreiz man ielidoja galvā tā kārtīgi,haha. Bet ko nu daudz par to, nu jau vasara un arī šogad nebija tā,ka es paspēju 7 x nomirt, līdz sagaidīju vasaru. Viss tik raiti plūst uz priekšu,ka es atjēdzos pēdējā brīdī ar tādu - oo, jau vasara. Forši.
Vasarai man ir baigie plāni (kā vienmēr), bet šogad manī ir maniakāla vēlme tos visus arī īstenot, lai augusta beigās man nav jāraud par to,ka es neko tā arī neizdarīju. Jūnija sākumā es jau zinu,ka daudz gulēšu saulītē un vēl jau pilsētas svētki, un jādomā par izrādes noformējumiem un tā. Cerams tikai,ka visi iespējamie grieķu un pārējie Dievi būs ar mani, un es kaut kā izšļūkšu sveikā pa skolu un man nevajadzēs uz turieni iet arī vasarā. Tas būtu ļoti skumīgi. Iedomājieties skumju pandu,jā, tik skumji tas būtu.
Vēl man ir milzīga pārcilvēciska vēlme doties uz Fonofest, es būšu laimīgākais cilvēks universā, ja es uz turieni beigu beigās tikšu (to droši vien es tā pa īstam zināšu dienu pirms festiņa).
Pirmdien, jā, pirmdien es ar džindžeru, Lanu un Laini devāmies uz kaut kādu meža vidu (a.k.a Ļaudonu) uz kaut kādu avīžu pasākumu ( nūģu laime un prieks), un jēz cik man sākumā uz turieni negribējās braukt,bet aizbraucu (kad man vispār ir bijusi izvēles brīvība...) un beigās bija galīgi forši. Viss pasākums notika lielā,gaiši zaļā telpā un tādā telpā dzīvojot,manuprāt, cilvēkam nekad nevar būt bēdīgi. Pirmais uzdevums bija tāds- mums iedeva lapu ar kaut kādiem objektiem skolā un mums vajadzēja skraidīt pa skolu un pierakstīt, kurā stāvā tas ir, bet tas bija vieglāk kā aizskaitīt līdz 10, jo mūsu komandā bija ex. skolniece Lana,kas to skolu pārzināja labāk,kā jebkurš cits. Tad mums bija laiks kaut ko darīt,jo visi pārējie vēl klaiņoja pa skolu, un,ja godīgi es vairs neatceros,ko mēs darījām. Bet mēs tur uzvedāmies visskaļāk un visstulbāk, un droši vien skolotājai bija nonstop facepalm. Un vēl...mums dziedāja dikti jauks puika, un es biju mazā pārsteigumā par to,kāda viņam izrādījās laba balss. Un vēl...tur bija cepumi un kliņģeris,un tēja, tā,ka tas ir kaut kā baigi forši (nejau katru dienu tu tiec pie kliņģera!jov),īpaši,ja man izsit cepumu no rokas un tas palido zem kaut kurienes. Bet vispār mēs par to arī baigi smējāmies un jutāmies kā homeless cilvēki.
Un tas viss pasākums beidzās kapos (jo ir svarīgi pasākumu beigt uz jaukas nots). Tur mēs pavadījām ne vairāk par 10 minūtēm (kas ir liels pluss) un tad pa līkločiem devāmies mājās. Man ir slinkums iedziļināties visā tajā,bet,ja otro reizi man vajadzētu uz to skolu braukt,man,iespējams,būtu mazliet kauns. Bet visdrīzāk,ka...nē.
Ko vēl,lai šeit iedrukā... Ahmmmm. Pēdējā laikā man ļoti iepatikušies Angus un Julia Stone (īpaši mango tree dziesmiņa), nu tik jauki un mierīgi viņi skan. Ja jums kādreiz vajag kaut ko skaistu paklausīties,klausieties viņus.
Un pavasaris ir tik jauks gadalaiks.Viss zied un plaukst,un mans prāts kļūst 7777777x muļķīgāks.

2012

sveiki. pirmām kārtām laimīgu 2012. gadu.
otrām kārtām,neesmu šeit bijusi kopš septembra. varu pateikt tikai,ka laiks paskrēja tik ātri, ka es nemaz nemanīju. skolā viss kā parasti.
ja runā par visu 2011. gadu, tad ir tikai pāris dienas,kas palikušas atmiņā (un nē, tas nenozīmē,ka visu pārējo gadu biju pālī kopā ar zigi un viņa daiļrunīgo draudzeni). laikam jau tas liecina vairāk par to,ka šis bija ļoti parasts gads. bet pozitīvi ir tas,ka tās dienas,kuras palikušas atmiņā, bija foršas dienas. un vēl pozitīvais arī tas,ka šajā gadā nenotika nekas ļoti briesmīgs.
ja vēl kāds atcerās, tad pagāšgad veidoju savu dziesmu krājumu 2010, tad jā, par brīnumu,arī šogad izveidoju, tas ir - pagāšgad un kaut kad vēlāk arī iemetīšu šeit.
un es laikam nederu blogošanai.