Pavasaris.

Ak,vai, ir pagājuši jau 4 mēneši,kopš šeit pēdējo reizi rakstīju. 4 mēneši. Ziema! Ir uzsnigusi un nokususi baigā sniega kārta, un ir jau paspējuši visi koki un tā tālāk saziedēt. Un vasara tik tuvu,tuvu, ka pilnīgi nezinu. Bet jā, baigie brīnumi, ir piektdiena, 18.maijs un pulkstenis ir kaut kur pirms 11 no rīta, es sēžu gultā un rakstu šo te. Esmu slims bēbiks, tā lūk. Šodien ir nedaudz labāk,tā,ka rīt varētu doties Muzeja nakts ekspedīcijā uz vienīgo muzeju,kas tad man manā nemainīgajā dzīvessvietā, ir. Atskatoties uz ziemu, es neko īsti nespēju pateikt. Visos citos gados ziema bija kaut kas liels un ilgs un auksts kā atdzisis melleņu pīrāgs, šogad čiks!sniegs!sals!viens divi trīs un ir jau pavasaris, un pavasaris šoreiz man ielidoja galvā tā kārtīgi,haha. Bet ko nu daudz par to, nu jau vasara un arī šogad nebija tā,ka es paspēju 7 x nomirt, līdz sagaidīju vasaru. Viss tik raiti plūst uz priekšu,ka es atjēdzos pēdējā brīdī ar tādu - oo, jau vasara. Forši.
Vasarai man ir baigie plāni (kā vienmēr), bet šogad manī ir maniakāla vēlme tos visus arī īstenot, lai augusta beigās man nav jāraud par to,ka es neko tā arī neizdarīju. Jūnija sākumā es jau zinu,ka daudz gulēšu saulītē un vēl jau pilsētas svētki, un jādomā par izrādes noformējumiem un tā. Cerams tikai,ka visi iespējamie grieķu un pārējie Dievi būs ar mani, un es kaut kā izšļūkšu sveikā pa skolu un man nevajadzēs uz turieni iet arī vasarā. Tas būtu ļoti skumīgi. Iedomājieties skumju pandu,jā, tik skumji tas būtu.
Vēl man ir milzīga pārcilvēciska vēlme doties uz Fonofest, es būšu laimīgākais cilvēks universā, ja es uz turieni beigu beigās tikšu (to droši vien es tā pa īstam zināšu dienu pirms festiņa).
Pirmdien, jā, pirmdien es ar džindžeru, Lanu un Laini devāmies uz kaut kādu meža vidu (a.k.a Ļaudonu) uz kaut kādu avīžu pasākumu ( nūģu laime un prieks), un jēz cik man sākumā uz turieni negribējās braukt,bet aizbraucu (kad man vispār ir bijusi izvēles brīvība...) un beigās bija galīgi forši. Viss pasākums notika lielā,gaiši zaļā telpā un tādā telpā dzīvojot,manuprāt, cilvēkam nekad nevar būt bēdīgi. Pirmais uzdevums bija tāds- mums iedeva lapu ar kaut kādiem objektiem skolā un mums vajadzēja skraidīt pa skolu un pierakstīt, kurā stāvā tas ir, bet tas bija vieglāk kā aizskaitīt līdz 10, jo mūsu komandā bija ex. skolniece Lana,kas to skolu pārzināja labāk,kā jebkurš cits. Tad mums bija laiks kaut ko darīt,jo visi pārējie vēl klaiņoja pa skolu, un,ja godīgi es vairs neatceros,ko mēs darījām. Bet mēs tur uzvedāmies visskaļāk un visstulbāk, un droši vien skolotājai bija nonstop facepalm. Un vēl...mums dziedāja dikti jauks puika, un es biju mazā pārsteigumā par to,kāda viņam izrādījās laba balss. Un vēl...tur bija cepumi un kliņģeris,un tēja, tā,ka tas ir kaut kā baigi forši (nejau katru dienu tu tiec pie kliņģera!jov),īpaši,ja man izsit cepumu no rokas un tas palido zem kaut kurienes. Bet vispār mēs par to arī baigi smējāmies un jutāmies kā homeless cilvēki.
Un tas viss pasākums beidzās kapos (jo ir svarīgi pasākumu beigt uz jaukas nots). Tur mēs pavadījām ne vairāk par 10 minūtēm (kas ir liels pluss) un tad pa līkločiem devāmies mājās. Man ir slinkums iedziļināties visā tajā,bet,ja otro reizi man vajadzētu uz to skolu braukt,man,iespējams,būtu mazliet kauns. Bet visdrīzāk,ka...nē.
Ko vēl,lai šeit iedrukā... Ahmmmm. Pēdējā laikā man ļoti iepatikušies Angus un Julia Stone (īpaši mango tree dziesmiņa), nu tik jauki un mierīgi viņi skan. Ja jums kādreiz vajag kaut ko skaistu paklausīties,klausieties viņus.
Un pavasaris ir tik jauks gadalaiks.Viss zied un plaukst,un mans prāts kļūst 7777777x muļķīgāks.

2012

sveiki. pirmām kārtām laimīgu 2012. gadu.
otrām kārtām,neesmu šeit bijusi kopš septembra. varu pateikt tikai,ka laiks paskrēja tik ātri, ka es nemaz nemanīju. skolā viss kā parasti.
ja runā par visu 2011. gadu, tad ir tikai pāris dienas,kas palikušas atmiņā (un nē, tas nenozīmē,ka visu pārējo gadu biju pālī kopā ar zigi un viņa daiļrunīgo draudzeni). laikam jau tas liecina vairāk par to,ka šis bija ļoti parasts gads. bet pozitīvi ir tas,ka tās dienas,kuras palikušas atmiņā, bija foršas dienas. un vēl pozitīvais arī tas,ka šajā gadā nenotika nekas ļoti briesmīgs.
ja vēl kāds atcerās, tad pagāšgad veidoju savu dziesmu krājumu 2010, tad jā, par brīnumu,arī šogad izveidoju, tas ir - pagāšgad un kaut kad vēlāk arī iemetīšu šeit.
un es laikam nederu blogošanai.

1234567899

ir jau septembris. un tieši pēc nedēļas man būs dzimšanas diena. cik jauki. tikai man negribas dzimšanas dienu. man nepatīk.es nezinu kāpēc,bet nepatīk. tāpēc tā būs parasta diena.
brīnums, ka neiegriezos šeit agrāk (ap augusta beigām) un nepažēlojos par to, ka vasara jau galā un līdz ar to arī bišķiņ dzīve. bet augusta beigas bija jaukas, jo biju anglijā. londonā un braitonā. un man tagad tik ļoti gribētos uz braitonu. iemēģināju arī zenītu, šis tas ir tīri normāls. varbūt vēlāk, kad beidzot tās bildes dabūšu datorā, iemetīšu arī šeit kaut ko.
šajā rudenī līst daudz par daudz. man bišķiņ gribās ziemu. bet tikai mazliet. es atceros,ka pagāšgad kaut kur mazliet pēc deviņiem gāju uz mājām un bija ļoti skaists sniegputenis un meitene, kas gāja man priekšā pīpēja. dīvaini,ka es to atceros.
manā klasē ir pieci jauni cilvēki. jauki jauki un nākamnedēļ mēs cepsim muffinus. un man joprojām nepatīk un nepadodas matemātika un šogad divreiz vairāk, nekā līdz šim manā skolas dzīvē.
un vēl es pēdējās nedēļas ļoti daudz klausos ed sheeran. kas vēl... es nezinu. kā jums iet?

oh oh oh

ir pagājis mēnesis un drusciņ vairāk no šīs vasaras,bet es neesmu neko izdarījusi.. nekas jau nebija arī jāizdara, bet tomēr kaut kā - nezinu pat kā - ka šis mēnesis vienkārši ir bijis tāds, ka neko nedaru un viss.
turklāt, man ir galīgi izsists ritms, nedaudz bezmiegs pašlaik, līdz kādiem diviem trijiem pilnīgi nejūtu miegu, tad beidzot aizmiegu un ceļos arī laikā,kad puse dienas jau ir cauri
un londona šovasar izskatās šaubīgi,šaubīgi, bet tas nekas .

es nespēju iedomāties, ka atkal var būt ziema, sals, sniegs,aukstums,kaudze ar neizpildītiem mājasdarbiem un tā tālāk tā joprojām

es labprāt pašlaik apturētu laiku. jā.

z

no auces bloga skan skaista dziesma.
vasara ir klāt. ir nakts, bet nekas nav tā, kā vajadzētu būt. un vēl, es nemaz nezinu, kā vajadzētu būt, bet laikam,ka ne šādi.
varētu uztaisīt tēju. izdzert un tad iet gulēt. mazā drusciņa saprāta,kas man ir atlicis saka,ka ir jāiet gulēt. rīt būs jauna diena. ( un es atradu kā sauc skaisto dziesmu no auces bloga. )
manā prātā nekad nav prātīgu domu un man ļoti gribētos zināt par ko domā citi cilvēki, kad viņi pieceļas, iet pa ielu vai skatās mākoņos.
es nesen kaut kur izlasīju šo un man liekas, ka tas ir pārāk daudz par mani
Where ever I am I always find myself looking out the window wishing I was somewhere else.
un visvairāk man patīk un gandrīz visvairāk mani baida arī tas, kas būs nākotnē. ko es darīšu, ko nē, kur un kas es būšu un vai vispār būšu.
es gribētu, lai mana mazā bedre ir drusciņ lielāka un, lai šeit apkārt būtu tādi, kas runā angliski un, lai šeit būtu tāda vieta, kur uzstājas underground grupas. tas būtu ļoti lieliski.
un es ceru, ka šī vasara mani nepievils. vispār vasara nevar pievilt, pievilt varu es tikai pati sevi.
šis ir dikti liels bezsakars. laikam tomēr vajadzēja iet gulēt, nevis nākt šeit. tagad gan es eju gulēt.

maijs

man ir 19 mazi čupačupi. skan Tumsa - Zemenes sniega
man rīt noderēs veiksme, tāda liela un klātesoša. tāda veiksme man noderēs tieši rīt, tieši pirmdienā un visvairāk no visām maija dienām.
un man vasarā būs zenīts. un vēl. un mans pulkstenis vienmēr rāda 10:15. es gribētu rokas pulksteni ar eifeļtorni, tad man vienmēr līdzi būtu mazlietiņ parīzes.
man liekas šī vasara būs savādāka nekā cita un es nevaru sagaidīt, kad vasara pienāks. tik maz atlicis, ka pat pārāk grūti tam noticēt.

54545677643

lai ir arī dienas ir tik ļoti pārāk līdzīgas cita citai, tomēr, ja tā padomā, tagad nav tā, kā bija agrāk. un laikam agrāk bija labāk. es nezinu. varbūt arī nē.
īstenībā, visi šie ieraksti ir diezgan.. nezinu, nelasāmi, garlaicīgi arī noteikti, bet es vienkārši nevaru šeit uzrakstīt visu to,kas ir manā galvā, tas būtu.. nezinu kā. bet es vienkārši nevaru. liekas, ka to nedrīkst nevienam teikt, nekur rakstīt un tā tālāk.
tuvākajā laikā varētu izmēģināt, kā ir kliegt no visa spēka meža vidū.
man vajag..man vajag.. ...