z

no auces bloga skan skaista dziesma.
vasara ir klāt. ir nakts, bet nekas nav tā, kā vajadzētu būt. un vēl, es nemaz nezinu, kā vajadzētu būt, bet laikam,ka ne šādi.
varētu uztaisīt tēju. izdzert un tad iet gulēt. mazā drusciņa saprāta,kas man ir atlicis saka,ka ir jāiet gulēt. rīt būs jauna diena. ( un es atradu kā sauc skaisto dziesmu no auces bloga. )
manā prātā nekad nav prātīgu domu un man ļoti gribētos zināt par ko domā citi cilvēki, kad viņi pieceļas, iet pa ielu vai skatās mākoņos.
es nesen kaut kur izlasīju šo un man liekas, ka tas ir pārāk daudz par mani
Where ever I am I always find myself looking out the window wishing I was somewhere else.
un visvairāk man patīk un gandrīz visvairāk mani baida arī tas, kas būs nākotnē. ko es darīšu, ko nē, kur un kas es būšu un vai vispār būšu.
es gribētu, lai mana mazā bedre ir drusciņ lielāka un, lai šeit apkārt būtu tādi, kas runā angliski un, lai šeit būtu tāda vieta, kur uzstājas underground grupas. tas būtu ļoti lieliski.
un es ceru, ka šī vasara mani nepievils. vispār vasara nevar pievilt, pievilt varu es tikai pati sevi.
šis ir dikti liels bezsakars. laikam tomēr vajadzēja iet gulēt, nevis nākt šeit. tagad gan es eju gulēt.