28

Man sāp galva.
Tas nemaz nav svarīgi.
Un nav jau arī svarīgi,ka dažreiz man ir sajūta,ka es neredzu galveno, bet es redzu to,kas ir fonā. Tas ir traucējoši. Un varbūt,tā nemaz nav. Varbūt tās ir tikai manas iedomas.
Man atkal skan Coffejs. Tas ir tik dīvaini, tas nemaz nav dīvaini,bet ir tik dīvaini,ka es nezinu,atkal dzirdēt kāda balsi. Balsi,kuru es agrāk klausījos visu dienu. Tomēr, patīkami.
Man vispār patīk tā padarīšana,ka nekas nekad neapnīk ( es nerunāju par cilvēkiem ), ja ievēro pauzes. Piemēram, es noklausos nedēļu vienu dziesmu,pēc tam itkā aizmirstu vai kas, neklausos kādus divus,trīs mēnešus, varbūt pat gadu un tad,kādā jaukā dienā atceros par kādu dziesmu,par kādu izpildītāju un klausos..klausos, atkal un atkal, un ir labi.. un tā visu laiku,uz riņķi.
Varbūt tā ir arī ar cilvēkiem..bet nē, ar cilvēkiem ir daudz sarežģītāk,jo pie cilvēka vajag atkal no jauna pierast.. bet pie mūzikas ne.