64

Man ir apnicis atstāstīt ikdienas notikumus. Tie,starpcitu,ja neesat ievērojuši viens otram ļoti līdzinās.
Un, tas nebūt nav labi. Patiesību sakot, tas ir tik pat slikti,kā,piemēram, Vinnija Pūka medus podu pazušana uz mūžīgiem laikiem. Mūžīgi. Cik dīvains vārds. "...Un viņi dzīvoja laimīgi mūžīgi mūžos..."
Nē, ne vien ar to man šis vārds saistās. Vēl, ar duci citu visu un kaut ko. Lai arī kā es nevēlētos šim ierakstam pierakstīt klāt to,ko šodien es darīju,es to tūdaļ pat darīšu, jo es domāju,ka tas ir pilnīgi pieminēšanas cienīgs fakts. Es šodien biju uz konsultāciju matemātikā,lai izlabotu savu atzīmi! Vai jūs spējat tam noticēt? Es saņēmos..beidzot.
Vēl es nespēju noticēt tam,cik ļoti laiks skrien. Ja man jautātu:
"Saki man,kas ir ātrākais pasaulē?"
Es atbildētu,ka laiks. Vispār, ja nebūtu izdomāts laiks,būtu haoss, vai ne? Žēl gan. Es domāju,ka būtu jauki,ja viss notiktu tā,kā mēs paši to gribētu. Pieceļos desmitos naktī un izdomāju iet uz skolu, paliek garlaicīgi,četros no rīta aizeju pakaļ saldējumam un dodos mājās vai vēl kaut kur. Aij. Cik neprātīgi muļķīga doma.
Šodien likās,ka esmu gatava uzrakstīt četrrindīti, bet, laikam jau,ka neesmu vis.
Un,kā šodien gāja jums?