58

ar zeķēm vieglāk skeitot

Jā, tā ir. Es to tiešām zinu.
Tad nu tā. Kā iesākās šī diena. Es neatceros. Es pamodos un nokļuvu Saieta laukumā. Pusē 12 es satiku D. un tad mēs itkā gājām viņai meklēt kedas. Izņēmām no bankomāta naudu,lai es varētu nopirkt dāvanu,kuru man vajadzēja nopirkt. Tad, vienkārši devāmies uz nezinukurieni. Āhhah,vispār es ļoti labi atceros,kā viss notika. Mēs vienkārši gājām taisni un tad izgājām cauri lieliem vārtiem un es teicu "cik forši būtu,ja mēs varētu ieiet viduslaikos un padzīvot divas dienas"
Aha. Tad, mēs kioskā nopirkām savas brokastis un devāmies uz Kleopatru pētīt apavus. Tad mēs gājām uz Mironīti un Rojs no pretējās ielas skaļi sauca ČAU! Un es pabrīnījos,cik gan jauks viņš var būt no attāluma.
Tad,tad,tad.. Hm. Nujā. Mēs devāmies uz vēl kautkādiem veikaliem, es nopirku LIELU ZILU HĒLIJA BALONU un pēc pieciem nostaigātiem metriem bija BOOOOOOOOOOOOOOM,- viņš saplīsa. Tad es biju diezgan dusmīga,jo man ļoti gribējās smieklīgu balstiņu
Pēctampēctam es nopirku savu JAUNO ATKARĪBU ( tio dzērveņu saldējums ) un mēs kāpām četrus stāvus uz D. dzīvokli,kur es jūtos pilnībā,kā mājās.
Es viņai nokrāsoju violetus matus un sanāca ļoti smuki ununununun mēs piezvanījām A. un viņa atnāca pēc kautkur pusstundas.
Es aizmirsu aiztaisīt ciet balkona durvis un tādēļ,otrreiz,kad mēs atnācām uz D. dzīvokli,viņai savas istabas durvis vajadzēja taisīt vaļā ar nazīti. Un,man tiešām likās,ka tās būs pēdējās manas dzīves minūtes,ņemot vērā to,ka D. ir samērā sadistiska persona. Kamēr viņa tur ņēmās ap tajām durvīm,mēs ar A. sēdējām blakus istabā un ēdām čipšus un smējāmies, unun skatījāmies televizoru.
Pēc tāāāāāāāām, mēs devāmies uz skeitparku,lai BAIGI TAISĪTU SAVUS TRIKUS. Galugalā,mēs tur pabijām kādas 10 minūtes.
Tad mēs gājām uz MAXIMU un pa ceļam runājām par kautko viskautko
Uunununun un un MAXIMĀ mēs nevarējām vienoties par filmu. D. gribēja šausmenes,kuras,pēcmanāmdomām, ir stulbas un bez satura,bet es gribēju saules tumšo pusi. A. man piedāvāja viskautko un es tikai metu atpakaļ kastē. Beigubeigās, mēs nenopirkām nevienu filmu, bet gan saldējumu un vēlviskautko,jo domājām,ka skatīsimies PAĢIRAS, bet nekas tomēr neiznāca.
Tad, mēs atkal gājām uz D. mājokli un es braukājos ar dēli, un un A. lūdzās,lai es atnākot līdzi uz RIMI,bet es tēloju ļauno onkuli un teicu,ka man baigi negribās iet. Beigubeigās, mēs atkal devāmies uz Skeitparku un atdot to dāvanu,ko es nopirku no rīta vienai meitenei, bet viņa nevēra vaļā durvis,jo domāja,ka ir ieradies kautkas ļoti slikts.

Tagad es jūtos samērā labi,man skan CITY AND COLOUR ununjāā. Domāju vēlu iet gulēt,kautgan rīt agri jāceļas ( es tā domāju ) un būs jāpabraukājās ar riteni un jāpilda mājasdarbi. nana