74

Turpinot jau iesākto tematu, man joprojām tas šķiet bezgala jocīgi. Tieši tā. B E Z G A L A.
Ļoti daudzi domā,ka ir vienīgie, unikāli un pilnīgi atšķiras no pārējiem ar visu. Visu. Bet,tad,kādu dienu satiek cilvēku,kurš domā bezgala līdzīgi. Un varbūt arī rīkojas, izskatās un izklausās līdzīgi.Skatās uz pasauli līdzīgi.
Un varbūt šim vienam cilvēkam ir daudz līdzīgo,bet viņš neko par to nezinot,dzīvo tālāk un domā,ka visu mūžu tāds būs viens. Ir nejauki,ka šis kāds, tavs līdzīgais dzīvo ļoti tālu un tu apzinies,ka nekad,iespējams,viņu nesatiksi,neredzēsi,nedzirdēsi. Bet,vēl nejaukāk ir tad,kad šis kāds līdzinieks dzīvo,iespējams, tev pretējā mājā un tu esi simtiem reižu pagājis viņam garām,bet neesi ievērojis.
Šī tēma tiek slēgta. Jūs,protams, varat izklāstīt savas domas komentāros. Ja jums ir ko teikt un ja jūs vēlaties tikt sadzirdēti (tagad izklausās pēc kāda talanta šova un tomēr).
Šodiena bija savāda. Nē,vispār,jau nebija vis. Ir bijušas vēl,vēl,vēl un vēl savādākas dienas. Vienkārši atkal tā.. nesajūta,ka ir piektdiena. Parasti es jau jutu. Mums skolā applūda mūzikas kabinets. Jauki,vispār,jau. Tikai žēl,ka neapplūda neviens cits,cits,kurā atrastos es. Bet, gan jau. Gan jau kādreiz. Vēl man krietns laiks būs jāsmok tajās telpās,tomēr. Matemātikā bija viegli (risināt) un grūti, tādēļ,ka kaut kur tur pat tuvumā urba. Tā skaņa ir, jūs,nu paši ziniet. Diezgan uz nerviem krītoša. Bet man šodien nekrita. Es iedomājos,ka tā ir nevis urbuma skaņa,bet,piemēram, Bon Iver un Bob Marley.
Vispār, man ikdienā sanāk redzēt diezgan daudz mazus bērnus. Un, ik reiz,kad es viņus ieraugu,man prātā pazib doma " ak, nez,kas no viņiem izaugs. cik savādi,ka es viņus tagad redzu,bet pēc pāris dienām jau par tiem būšu aizmirsusi. varbūt kāds no viņiem kļūs par Latvijas prezidentu."
Tas taču arī ir dīvaini? Un es veikalā domās atvados no cilvēkiem. ( šodien sāku to darīt )