Es šodien nedaudz aizdomājos par pasaules galu. Ir cilvēki,kuri tam tic un ir cilvēki,kuri netic. Es vairāk sliecos pie tiem, kurus pieminēju pirmos. Man ir vairāki pamatojumi,kādēļ es ticu. Pirmkārt, šie Maiji ir pareģojuši daudz ko un tas daudz kas ir piepildījies. Otrkārt, cilvēki ieviešs pasaulē pārāk daudz ļaunumu. Kari, rasisms, nacisms, visādas slepkavības, naids un,protams, pilnīga dabas ignorēšana. Dažreiz man šķiet,ka cilvēku smadzenēm pietrūkst skābekļa, ja jau var uzskatīt,ka izcirst nez cik lielu mežu,kur dzīvo visādas dzīvas radības,kurā aug koki, kurā aug sēnes, kurā aug ogas, kurā valda DZĪVĪBA, ir tā vērts, lai uzceltu KĀRTĒJO veikalu. Sasodīts. Tātad, ja paveramies sev apkārtnotiekošajā, mums ir pamats domāt,kādēļ pasaule vēlas mums - cilvēkiem atriebties. Un, treškārt, cilvēki savā ziņā ir suga. Sugas mēdz izmirt. Bija dinozauri. Un nu viņu vairs nav. Es domāju,ka mums būs dinozauru liktenis. Nezinu, vai pasaulē nāks kas labāks par mums - es ceru,ka jā. Varbūt, būs tikai tukšums, zemeslode izkūpēs lielajā saules sistēmā un ciplanētiešiem būs salūts. Un varbūt nebūs nekā. Mēs dzīvosim un turpināsim nogalināt dabu.
Bet,kāda nozīme ir uztraukties. Tāpat, kuru katru brīdi, visa mūsu dzīvībiņa var pazust. Par laimi vai diemžēl - tas,kā kuram,protams.
Svinēsim dzīvi, tā teikt. Jo tas būtu saprātīgākais,ko mēs tagad varētu darīt.
Un,šo,jūs droši varat klausīties.
Un, arī šo te.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru